Eva Odorska PDF Drukāt E-pasts

Kristus mīlestībā daloties

Ir zināms, ka katram cilvēkam dzīvē pienāk brīdis, kad nākas atbildēt uz jautājumu: „Ko darīt tālāk?” Kādam tā ir iespēja īstenot sen lolotu sapni, cits šaubās par to, vai viņa lēmums ir tas patiesais. Taču ir cilvēki, kuri nonākot krustcelēs jautā: „Dievs, ko tu gribi, lai es daru?” Un Dievs vienmēr piedāvā atbildi, bieži tā ir tik pārsteidzoša un negaidīta, ka nepieciešama drosme, lai to pieņemtu. Aicinu mūsu Evu Odorsku dalīties savā pieredzē.

Ir pagājis gads, kopš mēs tevi redzējām Ventspilī. Kāds tev tas ir bijis?

Ļoti aizraujošs, brīnišķīgs un svētīgs. Negaidīts. Noteikti to biju iedomājusies pavisam savādāku, tomēr tas bija pat vēl labāks! Dzīvoju Anglijā, Jorkšīras apkaimē, Līdsā. Darbojos kā brīvprātīgā kristīgā labdarības organizācijā „Caring For Life”. Organizācijas mērķis ir dalīties Kristus mīlestībā. Faktiski strādāju un dzīvoju fermā, kurā palīdzēju rūpēties par cilvēkiem, kuri ir cilvēku pamesti, izmantoti un kuriem ir bijušas, vai vēl joprojām ir dažāda veida atkarības. Katru dienu fermu apciemo ļoti daudz brīvprātīgo, kuri ziedo vienu dienu, vai arī nedēļas, lai palīdzētu „Caring For Life”. Protams, pirms tam viņi ir izgājuši visas nepieciešamās intervijas. Viņi palīdz visur, kur vien tas ir nepieciešams. Daudzi no viņiem mēro tālus ceļus, jo dzīvo Lielbritānijas otrā pusē. Tomēr pārsteidzošā kārtā, tas cilvēkus neaptur, lai palīdzētu tiem, kuriem šī palīdzība tiešām ir vajadzīga.

Kāda bija tava ikdiena, ar ko nodarbojies?

Nekad nevarēju zināt, kas man būs jādara nākamajā dienā.

Kopā bijām seši brīvprātīgie. Katru rītu, kad satikāmies, mums bija lūgšanas un tad devāmies brokastīs. Vienu dienu es varēju palīdzēt dārzā ar puķēm, bet jau nākamajā bija jāstrādā kafejnīcā par viesmīli. Visnepatīkamākais darbs bija mazgāt ēdnīcā traukus. Mēs zinājām, ka reizi nedēļā mums katram to nāksies darīt. Bija dienas, kad bija jāstrādā pie dzīvniekiem. Piemēram, jāpalīdz kopt vistas, jūras cūciņas, aitiņas vai zirgi. Citās dienās, darbs saistījās ar ofisu, piemēram, bija jālīmē pastmarkas uz aploksnēm vai jāsakārto pareizā secībā žurnāli.

Godīgi sakot, dažreiz bija grūti, jo gribējās taču zināt, kas man būs jādara rīt. No otras puses tā bija pilnīga paļaušanās uz Dievu: „Es tev pateikšu. Neuztraucies”. Kad gads jau gāja uz beigām, tāds dzīves veids man likās jau pavisam normāls. Protams, lai arī kur es strādāju, izņemot, ja tā bija ēdnīca, man bija jārūpējas par kādu sev īpašu draugu. Pasākumu dienās, vai tā saucamajās atvērtajās durvju dienās, kuru mērķis ir popularizēt iestādes darbu un piesaistīt atbalstītājus, strādājām līdz pat vēlai naktij. Tas bija nogurdinoši, bet tai pat laikā, es sajutu Dieva mieru. Mēs ikviens no šā gada sešiem brīvprātīgajiem esam ļoti atšķirīgi. Un tomēr, tas ir tik jauki, ka caur Jēzu mēs atradām kopīgu valodu un strādājām vienota mērķa vadīti.

Kas bija tie cilvēki, ar kuriem tu biji kopā?

Tādi paši brīvprātīgie kā es. Tiesa gan, es biju vienīgā no Latvijas. Pārējie pieci bija no dažādiem Lielbritānijas reģioniem. Līdz šim arī viņi nekad nebija dzīvojuši Līdsā un pavisam noteikti ne fermā. Tas mums visiem bija kaut kas jauns un nepieredzēts. Tā bija arī sava veida liecība par Latviju. Par to, kāda ir kultūra Latvijā. Daži pat domāja, ka Latvija atrodas tuvu Irānai! Nebija cilvēkiem pareiza priekšstata par mūsu zemi, tomēr es ceru, ka tagad viņiem tāds ir. Ja Dievs būs lēmis, tad nākamajā vasarā viņi atbrauks mani apciemot.

Kā tu nokļuvi šai fermā?

Par „Caring For Life” es uzzināju caur saviem radiem, kuri pazīst vienu brīnišķīgu kundzi, kura tur kalpo. Tā, lūk, man arī radās iespēja tur aizbraukt. Protams, pirms tam es izgāju cauri visām intervijām un gala rezultātā mani pieņēma.

Kalpojot citiem, kādi ir tavi ieguvumi?

Tā viennozīmīgi ir pieredze un garīga izaugsme. Tai pat laikā, esmu ieguvusi ļoti daudz draugu, par ko man ir patiess prieks. Papildināju savas angļu valodas zināšanas un iepazinu citu kultūru. Varētu teikt, ka man tagad līdzi nāk tāds vērtīgs pieredzes čemodāns. Iegūto pieredzi es noteikti dzīvē varēšu tālāk pielietot. Es domāju, ka šādi dzīves pavērsieni pārveido cilvēka raksturu un dzīves nostāju. Pirms tam es dzīvoju pie vecākiem. Bet esot projām no mājam tu iemācies būt patstāvīgs un tev ir tāda zināma brīvība. Pie šīs sajūtas var ļoti ātri pierast. Tas ir jāizbauda katram jaunietim, lai saprastu, ka pamazām jānostājas uz savām kājām.

Tu minēji, ka reizēm bija grūti, jo nevarēji paredzēt nākamās dienas darbus. Vai bija brīži, kad gribēji visu pamest un doties atpakaļ mājās?

Protams, ka tādi brīži bija. Visgrūtākais bija pirmais mēnesis. Tomēr ar laiku es pieradu. Dzīvoju pie Esteres, brīnišķīgas kundzes, kura mani uzņēma savās mājās ar lielu mīlestību visus šos mēnešus. Bija iespēja sazināties ar savu ģimeni caur skaipu jebkurā laikā, kas arī ļoti palīdzēja. Un, protams, liels iedrošinājums bija mana mīļā mamma, kura vienmēr un visur mani atbalstīja.

Kas šai svešajā valstī pārsteidza vai traucēja?

Ne jau par velti ir tāds teiciens: „Vēsā angļu mierā”. Un tiešām, tas tā arī ir. Angļiem ļoti raksturīgs ir šis iekšējais miers un pārliecība, ka visu var izdarīt arī bez steigas. Viņi nekad nepalaidīs garām tā saucamās tējas pauzes. Tieši tādēļ mums jau arī bija trīs pārtraukumi dienā, kuros dzērām tēju ar pienu un uzēdām kādu našķi. Sākotnēji man ļoti pietrūka īstas rupjmaizes, tomēr laikam jau cilvēks ir spējīgs pierast pie visa. To, ko tu domāji, ka nekad nevarētu izdarīt, tu tomēr vari. Atceros, ka biju uztraukusies par to kā spēšu saprasties ar cilvēkiem par kuriem man vajadzēja rūpēties. Domāju, ko teikšu, un vai vispār mums būs par ko runāt. Tomēr tās lietas, par kurām es uztraucos visvairāk, beigu beigās ir tās skaistākās. Esmu taču ieguvusi patiesi vērtīgus draugus.

Pastāsti, lūdzu, par šiem draugiem.

Šajos desmit mēnešos esmu viņus labi iepazinusi, un, ticiet man, garlaicīgi man nebija. Jā, viņi ir savādāki, bet tieši tādēļ es viņus iemīlēju. Viņos piemīt šis burvīgais bērna naivums un akla uzticēšanās cilvēkiem, kurus viņi uzskata par saviem draugiem. Neizpaliek arī  jautrība un smieklīgas situācijas. Viņiem patīk redzēt laimīgus cilvēkus. Tieši tādēļ, viņi bieži vien centīsies kaut kādā veidā tevi iepriecināt. Patiesību sakot, to tā nevar nemaz izstāstīt. Tas ir jāredz un jāpiedzīvo, jo viņu draudzība tiešām ir īsts atradums! Pasaules ieliktajos rāmjos viņi neiederas un tās acīs ieņem pēdējo vietu. Tomēr es zinu, ka Dieva acīs viņi ir visīstākās pērles un viņu vieta debesīs, pati pirmā.

Cik ilgi šie cilvēki dzīvo organizācijā?

Visu mūžu. „Caring For Life” jau tulkojumā nozīme rūpēties uz mūžu. Organizācijas motto ir dalīties Jēzus mīlestībā. Pavisam kopā ir divas aprūpes mājas: puišu un meiteņu. Par viņiem no sirds tur rūpējas un cenšas parādīt ceļu pie Jēzus. Tāds laimīgs piemērs ir Garijs, kurš dzīvoja aprūpes mājā divdesmit piecus gadus. Tikai pavisam nesen viņš ir iemācījies par sevi parūpēties, un tagad jau dzīvo patstāvīgi pats savā dzīvoklī.

Kā tu teici, tev tagad līdzi ir vērtīgas pieredzes koferis. Ko tu domā ar to iesākt? Kādi ir tavi plāni, vai esi vēl procesā uz to?

Mācīšos LU, vēsturi. Tai pat laikā noteikti meklēšu iespēju kā kalpot draudzē. Esmu pārliecināta, ka Dievs man noteikti parādīs vietu, kurā Viņš vēlas, lai es kalpotu, Rīgā esot.

Ko tu vēlētos pateikt draudzei?

Mūsu Debesu Tēvs mūs mīl ar patiesu mīlestību. Viņš vienmēr mums piedod un nepiemin ļaunu. Tas ir apbrīnojami, vai ne? Kaut arī mēs, ikviens, draudzes loceklis, tā spētu mīlēt, piedot un redzēt to skaistāko dvēseles stūrīti viens otrā.

 

Ar Evu Odorsku sarunājās Dace Bondare

 

Pēdējās izmaiņas: Otrdiena, 01 janvāris 2013 19:53
 

Nākošā tiešraide:

Svētdien plkst. 11:00

Tuvākie pasākumi

Sv Mai 31 @11:00 - 12:30
Dievkalpojums
Pir Jūn 01 @10:00 - 11:00
Rīta lūgšana
Pir Jūn 01 @18:30 -
Padomes sēde
Ot Jūn 02 @17:00 - 06:30
Sieviešu Bībeles studijas
Tr Jūn 03 @14:00 -
mācītāja P.Tervita pieņemšanas laiks
Cet Jūn 04 @20:00 -
Kora mēģinājums
Sv Jūn 07 @11:00 - 12:30
Dievkalpojums

Apmeklētāji

Šobrīd klātienē ir 14 viesi 

mūs atrast

Platā iela 13, Ventspils, Latvija, LV-3601

Kancelejas darba laiki

T. 10.00-18.00 P.9.00-17.00

Mācītāja pieņemšanas laiks

T. 14.00 - 18.00

Iespēja ziedot

Tev ir iespēja piedalīties draudzes darbā, ziedojot tam savus finansu līdzekļus.

lasi vairāk