Pirms vairākiem gadiem konsultēju ar poligrāfijas nozari saistītu klientu. Galvenie partneri izmantoja daudzas iespējas savā nozarē, no kurām vairākas bija stratēģiski svarīgas viņu uzņēmuma turpmākajai izaugsmei.

Tāpēc es biju izbrīnīts, kad uzzināju, ka divi no viņiem nopietni apsver papildus savam biznesam iegādāties virtuļu izgatavošanas franšīzi. Kas gan virtuļiem kopīgs ar drukāšanu? Veiksmīgā kārtā es spēju viņus pārliecināt, ka šī ideja nav laba.

Polārzvaigzne, spožākā zvaigzne Mazā Lāča zvaigznājā, ir ar neapbruņotu aci vislabāk saskatāmā zvaigzne. Gadsimtiem ilgi ceļotāji uz sauszemes un jūrās to ir izmantojuši, gan astronomisko ziemeļu noteikšanai, gan lai vadītos savos ceļojumos. Tas bija derīgi visiem: lietojot Polārzvaigzni kā atskaites punktu naktī, mēs viegli varējām palikt uz noteiktā kursa. Līdzīgā veidā dienas laikā mums var kalpot kompass. Dažam tas var būt kas jauns, jo mūsdienās, lai visātrāk un pa īsāko ceļu nokļūtu no punkta A uz punktu B, parasti tiek lietotas elektroniskas navigācijas ierīces.

Uz sarunu šovu ar emocionālu tēmu bija uzaicināti trīs viesi. Diskusija divu viesu un vadītāja starpā tā uzkarsa, ka viņi sāka viens uz otru kliegt. (Es zinu, ka mūsdienu raidošajos medijos tā šodien ir gandrīz vai norma, bet gribu izcelt to, kas notika turpinājumā.)

Iepriekšējā manis rakstītajā rakstā es stāstīju par grūtībām, ar kurām saskaramies, kad pametam tā saukto "komforta zonu" un vienlaicīgi par to, kā pārvarēt tā saucamo "baiļu zonu". Tagad mēs, kopā strādājošie, varam ieiet patiesā oāzē - "mācīšanās zonā"! Tā piedāvā daudzus izaicinājumus, bet arī lielas iespējas, lai atklātu jaunas prasmes, tādas, kuras nevaram atrast, atrodoties komforta zonā.

Daudzu gadu laikā esmu runājis ar vairākiem biznesa vides cilvēkiem, kuri maldīgi ticēja, ka viņiem jāatstāj šī vide un jākļūst par misionāriem vai mācītājiem, lai darītu tādu darbu, kas iepriecina Dievu. Tomēr Bībele stāsta ko citu. Interesants vīrs, vārdā Becaleēls, aprakstīts stāstā, ko varam izmantot kā ilustrāciju Dieva skatījumam uz profesionālā aicinājuma un ticības mijiedarbību.

Esmu spēlējis golfu kopš 19 gadu vecuma un joprojām atceros, kā pievienojos saviem koledžas draugiem pirmo deviņu bedrīšu izspēlē bez jebkādas iepriekšējas instruktāžas. Neskatoties uz to, ka mans pirmais mēģinājums bija vājš, āķis bija lūpā un tajā vasarā nopietni nodevos spēlei.

Tomam, manam draugam, izpilddirektoram, vadības komandā bija kāds daudzsološs darbinieks, kuram darbā bija zināmas problēmas. Bija skaidrs, ka šim darbiniekam nepieciešams pievērst papildus uzmanību, līdz viņš sasniegtu to potenciālu, ko visi apjauta viņā esam. Viena no problēmām bija tā, ka šis jaunais vadītājs nespēja nekontrolēt. Viņam trūka kvalitāte, kuru Toms uzskatīja par kritiski svarīgu personiskajai un profesionālajai izaugsmei - ļaušanās pamācībai.

Pirms dažiem gadiem ievēroju, ka mans asinsspiediens sāk pieaugt. Katru reizi, kad to pārbaudīju, tas bija nedaudz augstāks nekā iepriekš. Parasti to novēlu uz kādu apstākli - par daudz kafijas, biju noguris vai kādu citu viegli atrodamu attaisnojumu. Galu galā mans ārsts pateica tieši: "Jūsu asinsspiediens ir pārāk augsts, un es jums izrakstu zāles." Medikamenti iedarbojās, un mans asinsspiediens atgriezās normas robežās. Es biju noliedzošs, bet mans ārsts piespieda atzīt noliegumu un izrakstīja plānu darbībai.

Apmeklējot bēres, man ieilga saruna ar Džo, kuru nebiju saticis vairāk nekā 20 gadus. Uzzinājis, ko es daru ar Netradicionālā Biznesa tīklu, kura direktors es esmu, Džo teica, ka savā ziņā tas viņam atgādinot tēvoci.

Pieņemsim, ka jūs mēģināt saprast, kādas īpašības ir svarīgākās darba devējam, darbiniekam, klientam vai piegādātājam. Kādas tās būtu? Šķiet, viegli minēt tādas kā talants, iemaņas, uzticamība un efektivitāte, tāpat vēl vairākas. Bet kā ar... svētumu?

Visā pasaulē pulksteņi un kalendāri atskaita laiku līdz tuvojošām gada beigām. Nākamnedēļ šajā laikā mēs būsim jau iegājuši nākamajā gadā, vienalga, vai ar laba vēlējumiem, vai nosakot "Labi, ka beidzies!". Katrs jauns gads nāk ar iespēju sākt visu no jauna. Ja pagājušais gads bijis veiksmīgs, tad ir iespēja turpināt, balstoties uz tiem. Ja nē, varam pieņemt lēmumu izlabot to, kas nav izdevies.

Viena no lietām, kura mūsdienu tirgus vidē ir par maz, ir iejūtība. To varētu definēt kā spēju "uzskaņoties" uz viena viļņa ar to vajadzībām, kas mūsu dzīvēs ienāk ik dienas. Mēs ļoti viegli varam attālināties no tiem, ar kuriem vajadzētu būt tuvumā, vienkārši tos "izslēdzot". Bet iejūtība var būt kritiski svarīga gan biznesa, gan personīgajās attiecībās. Tās izrādīšana var būtiski mainīt mūsu attiecības ikdienā.

ASV prezidents Franklins D. Rūzvelts savā pirmajā inaugurācijas runā 1933. gadā teica: "Vienīgais, no kā mums ir jābaidās, ir mūsu bailes." Ja es tad būtu jau dzimis, iespējams, būtu kārdināts izsaukties: "Jā, tev viegli to teikt!" Tomēr, Rūzveltam bija doma, ka bailes var būt ļoti liels un paralizējošs spēks, kas mūs attur no darīšanas vai pat mēģinājuma darīt, pat ja iespējas ir daudzsološas.

ASV prezidents Franklins D. Rūzvelts savā pirmajā inaugurācijas runā 1933. gadā teica: "Vienīgais, no kā mums ir jābaidās, ir mūsu bailes." Ja es tad būtu jau dzimis, iespējams, būtu kārdināts izsaukties: "Jā, tev viegli to teikt!" Tomēr, Rūzveltam bija doma, ka bailes var būt ļoti liels un paralizējošs spēks, kas mūs attur no darīšanas vai pat mēģinājuma darīt, pat ja iespējas ir daudzsološas.

1880. gadā, uzņēmējs Henrijs Krouvels nopirka auzu maltuvi, lai ražotu barību zirgiem. Neskatoties uz Krouvela lielajām gaidām, uzsākot šo nodarbi, bizness cīnījās ar grūtībām un Krouvels nolēma vērsties lūgšanās pie Dieva, lai atrastu radošu risinājumu turpmākajam darbam. Viņam trūka ideju, kā attīstīt zirgu barības ražošanu.

Vai esat kādreiz vīlies kādā cilvēkā? Ticis sarūgtināts? Vai sadusmots?

Pirms kāda laika, laikā, kad pats biju personīgu cīņu ieskauts, mēģināju palīdzēt kādam vīram. Viņa kādreiz veiksmīgais bizness bija galīgi samudžinājies. Kreditoru rēķini netika laicīgi nomaksāti un tie vērsās pret viņu. Laulība juka ārā. Un visam pa virsu, viņš bija cietis neveiksmi, mēģinot iziet alkohola un citu apreibinošo vielu atkarības ārstēšanas programmu un tagad, pārmērīgās dzeršanas dēļ, atradās slimnīcā.

Uzzinot, ka es esmu rakstnieks, cilvēki bieži vien saka: "O, es to nekad nevarētu. Rakstīšana priekš manis ir par sarežģītu." Man tas izraisa smaidu, jo es līdzīgi jūtos saistībā ar cita veida darbiem. Es apbrīnoju cilvēkus ar tehniskām iemaņām, tādām kā galdnieku, namdaru, santehniķu, elektriķu u.c. praktisko un amatniecisko darbu veikšanas spējām. Es nestādos priekšā, kā ar saviem darbiem galā tiek grāmatveži. Mani aizrauj tie, kuri var brīvi runāt publikas priekšā. Apdāvināti līderi, kuri spēj mobilizēt un iedvesmot savus padotos, raisa manī cieņu.

Vētras, kuras piedzīvojam personīgajā un darba dzīvēs, it īpaši, ja salīdzina ar vētrām dabā, tornado un cunami, var šķist nebūtiskas. Tomēr, līdzīgi kā vētras dabā, tās var mūsu dzīvē nodarīt neatgriezeniskus bojājumus. Mēs varam atjaunot dabas vētru nodarītos kaitējumus, taču iekšējos bojājumus salabot var izrādīties daudz grūtāk.

Vadīšana paver ļoti plašas iespējas. Daudzi vadītāji savu lomu uzskata par lielu privilēģiju. Bet vadīšana ir arī pilna ar daudziem izaicinājumiem, ne tikai vadot citus, bet arī izvairoties no lamatām, kurās iekrituši arī labākie vēsturei zināmie līderi.

Mūsu dienās intriģējoša tēma sarunām ir vadīšana (līderība), vienalga, vai saistībā ar uzņēmējdarbību, politiku, kultūru, sportu, vai pat mājām. Daudzi cilvēki, šķiet, ir gatavi ieņemt vadītāja pozīciju, bet dažkārt, ja uz apkārtējo pasauli paskatāmies objektīvi, redzam, ka ir diezgan liela neizpratne par to, ko nozīmē būt īstam vadītājam (līderim) un kvalitatīvu līderu ir maz.