Nu jau aizgājušais Džons Vudens kļuva par cilvēku, kura vārds bija sinonīms vārdam panākumi. Ar 10 sezonas uzvarām nacionālajā ASV koledžu  vīriešu basketbola čempionātos viņa karjeras laikā ir viegli saskatīt, kādēļ viņa „Panākumu Piramīda” (”Pyramid of Success”) kalpoja kā pamatrīks apmācībai ne tikai sportā, bet arī biznesā.

Kā mēs varējām kādreiz izdzīvot bez mobilajiem telefoniem? Vai esat pēdējā laikā par to domājuši? Pirms desmitiem gadu, pirms tie kļuva par ierastu lietu, tas nebija svarīgi. Ja mums vajadzēja steigšus piezvanīt, mēs meklējām taksofonu. Ja kādam vajadzēja sazināties ar mums, kamēr mēs braucām auto vai atradāmies  kur citur bez iespējas mums piezvanīt, viņiem vienkārši nepaveicās.

Kādu laiku atpakaļ sieva man ieteica beigt labot veco lapu pūtēju un nopirkt jaunu. Es to izdarīju vietējā mājsaimniecības preču veikalā. Kad biju ar to pāris minūtes pastrādājis, konstatēju, ka daudz netrūkst, lai man tiktu nogriezti pirksti. Ventilatora spārniņiem trūka aizsargapvalks.

Vai esat kādreiz domājuši par savu darbu kā kaut ko vairāk nekā tikai darbu? Iespējams, jūs esat starp tiem cilvēkiem, kuri darbu uzskata par savu misiju vai iespēju kalpot. Bet vai esat kādreiz domājuši par to, ka darbs var būt tā vieta, kur Dievs darbojas jūsos? Keits Veltons (Keith Welton), mācītājs, kurš daudz laika pavadījis korporatīvajā vidē, ir sarakstījis grāmatu „Working for Glory: A Theology for Doing Work that Matters”.  Ar to saistīts raksts “Seši veidi, kā Dievs darbojas Tevī (Six Ways God’s at Work in You)”, bija publicēts interneta vietnē desiringgod.org. No šejienes es aizņēmos viņa izceltos jautājumus, tiem pievienojot savas domas. Pamatā Veltons uzskata, ka Dievs darba vietu izmanto, lai jūs:

Septembrī es rakstīju par paradoksiem biznesā – kā kopēji pieņemtie un plaši akceptētie biznesa vadīšanas paņēmieni bieži vien ir pretrunā bibliskajiem uzskatiem tajos pašos jautājumos. Lūk, vēl divi citi, kurus mums vajadzētu apsvērt, abi saistīti ar naudas pārvaldīšanu.

Kāds esot teicis: “Es sāpes tik ļoti neņemtu vērā, ja vien tās tā neievainotu!” Mēs visi to varam attiecināt uz sevi. Nu jau kādu laiku es labajā kājā pa laikam jūtu asas sāpju lēkmes, dažbrīd neizturamas. Ir apbrīnojami, ka tikai nelielas mugurkaula disku novirzes var radīt tik lielu diskomfortu. Protams, sāpes mēdz būt ļoti dažādas, ne tikai fiziskas. Un periodiski parādās mūsu visu dzīvēs. Lai kāda arī būtu to forma, tās viegli var novest izmisumā, likt justies vājiem un traucēt priecāties par ikdienu.

Vai jūs tiecaties pēc izcilības? Vai jūs vēlaties vadīt lielisku kompāniju vai izveidot biznesu, kurš kļūtu par izcilības standartu savā nozarē? Vai arī vēlaties kļūt par vadītāju, kurš pasludināts par labāko vadītāju, cilvēku, kura vārds parādās tādās grāmatās kā Who’s Who vai kura foto ir uz laikraksta TIME kā gada cilvēkam?

Vai esat kādreiz veltījuši laiku, lai pārbaudītu savu pasaules uzskatu un faktorus kuri to izveidojuši? Mūsu uzskati ir nozīmīgi, jo tie nosaka to, kā uztveram apkārtējo pasauli un kā uz to reaģējam. Raugoties no šāda skatu punkta, daudzi uzskata, ka biznesā norises ir pretējas bibliskajam pasaules uzskatam, un mums vajadzētu būt gudriem saprast, kā tie savā starpā konfliktē. Lūk, daži no tiem:

Uzsākot biznesu ceram, ka tas piesaistīs pircējus vai klientus. Bet, kad tas ir noticis, rodas jautājums “Kā varam augt?” un pēc tam “Cik lieliem jāpieaug?”. Lai gan atbildes uz abiem jautājumiem atkarīgas no kompānijas veida, apjoma palielināšanās reti tiek uzskatīta par ko sliktu. Lielāks, tātad labāks, vai ne? Lielāka peļņa. Lielāka ietekme. Pamanāmāks zīmols. Tomēr dažkārt var būt gudri uzdot jautājumu: “Cik liels ir par lielu?”

Viens no lielākajiem traucēkļiem attīstībai, ar kuru saskāros, strādājot lielajās kompānijās, bija pastāvīgas reorganizācijas. Katru gadu, parasti ap septembri, sākās budžetēšanas process. Sākās arī baumas par iespējamām sekām, kas izrietēs no budžeta samazināšanas.

Laiku  pa  laikam  mēs  varam dzirdēt,  ka cilvēki  uz  laiku  pamet darbu,  studijas  pat laulības,  lai  “meklētu savu identitāti”.  It  kā būtu to kaut kur  nolikuši  un  aizmirsuši  un tagad  to cer  atrast kādā pazaudēto  mantu  birojā.  Šādi meklējumi labākajā gadījumā var šķist  interesanti, sliktākajā  muļķīgi.  Bet patiesībā mūsu identitāte nozīmē  ļoti daudz – īpaši biznesa un profesionālajā pasaulē.

Pēdējos gados man ir bijusi tā privilēģija sarakstīt grāmatas par kompānijām, kuru īpašnieki ir ģimenes, un tās pārmantotas vairākās paaudzēs. Divas no tām uzsākušas darbību pagājušā gadsimta 30. gados, un tagad vadība pāriet jau ceturtās paaudzes rokās. To stāsti iedvesmo.

Daudzi izstrādājumi veidoti tā, lai imitētu īsto lietu. Ir plastikāta apdares dēļi, kuri izskatās pēc koka, un vinila grīdas flīzes, līdzīgas keramiskajām. Mēs varam nopirkt neīstu kažokādu un dārgakmeņus, poniju galvas, parūkas un daudz ko citu. Aiz tā slēpjas acīmredzams nolūks, bet kā ar aerosolu – “Uzsmidzināmie dubļi”?

Šķiet, ka tipisks patērētājs ir ļoti skeptisks attiecībā uz reklāmām. Atbilstoši pētījumu rezultātiem, kuri publicēti mārketinga tīkla lapā, vairāk nekā trīs no katriem četriem patērētājiem – vairāk nekā 75 procenti – uzskata, ka reklāmās solītais neatkarīgi no komunikācijai izvēlētā  medija veida ir pārspīlēts vai arī ar nodomu maldinošs.

Mēs dzīvojam pasaulē, kurā prominenti vadītāji dažādās jomās izdara skaļus un pārdrošus solījumus. Viņi mums stāsta to, ko vēlamies dzirdēt, un domā, ka tādā veidā iegūs mūsu uzticību. Diemžēl pārāk bieži šiem vārdiem neseko tāda līmeņa izpildījums, kādu mums lika iedomāties.

Ar ko raksturojas patiesa vadīšana? Vai arī pajautāsim savādāk, kādām īpašībām jāpiemīt labam vadītājam?

Gonzalesa k-gs bija  augsti kvalificēts zobārsts, kurš pret saviem pacientiem bija ļoti rūpīgs un līdzcietīgs. Viņš veltīja papildus laiku, lai klienti būtu droši un saprastu sagaidāmās procedūras un darbības. Laiku pa laikam viņš sniedza pakalpojumus bez maksas tiem, kuri tos nevarēja atļauties, un parasti arī sekoja atveseļošanās gaitai, lai būtu pārliecināts, ka pēc lielākām procedūrām viss norit kā plānots.

1968. gadā, uzsākot lekciju finanšu menedžmentā Kanzasas Valsts universitātē, mūsu profesors ienāca auditorijā  un uzrakstīja uz tāfeles: “Katra biznesa uzņēmuma mēŗķis ir palielināt tā īpašnieku turīgumu.”

Televīzijas “realitātes” šovā "Shark Tank", kurā pieci kvalificēti investori izvērtē inovatīvus projektus un to finansēšanas iespējas, kāds jauns uzņēmējs pieļāva lielu stratēģisko kļūdu. Viņš nesagatavoja prezentāciju, lai iegūtu investoru ieinteresētību un atbalstu.

Pirms kāda laika man piezvanīja draugs uz izstāstīja par to, ka plāno uzsākt jaunu biznesu. Viņš man jautāja, vai es kā rakstnieks varētu izdomāt viņa uzņēmumam kādu mārketinga saukli “ar āķīti”. Mani draugi mani pazīst kā tādu, kuram vārdi nav jāmeklē kabatā.