Biznesa pasaulē, šķiet, ir normāli uzsvērt uzņēmuma unikālās kvalitātes un kapacitātes. Mēs cenšamies definēt savu “nišu”, izcelt stiprās puses un darīt zināmu, ar ko atšķiramies no mūsu konkurentiem. Daudz retāk biznesa līderi publiski atzīst vājās puses. Tās vai nu tiek ignorētas, vai, pat sliktāk, tiek slēptas vai maskētas cerībā, ka neviens tās nepamanīs.

Laiku pa laikam mēs varam dzirdēt frāzi: “Jūs nevarat paņemt to līdzi.” Tā norāda uz to dienu, kad atstāsim šo pasauli, un mēs nevarēsim paņemt līdzi koferus ar mantām. Aiz katafalka nesekos kravas auto. Pēc kāda bagāta un starptautiski pazīstama uzņēmēja nāves, kad tika jautāts, ko viņš ir atstājis, kompānijas pārstāvis atbildēja ļoti precīzi: “Visu!”

Mana šodienas tēma ir prieks jeb līksmība – kas tāds, par ko biznesa un profesionālajā pasaulē nemēdz īpaši bieži runāt. Parasti mēs runājam par laimi un cik laimīgi jūtamies, vienalga, vai noslēdzot līgumu, piesaistot jaunu klientu, veicot pārdošanas darījumu, saņemot paaugstinājumu vai algas pielikumu, arī atrodot jaunu darbu, cerībā, ka tajā būs iespējams sevi realizēt pilnīgāk. Bet kad jūs pēdējoreiz esat dzirdējuši, ka kāds runā par piedzīvotu prieku?

Marija šai dienai bija gatavojusies vairākus mēnešus, un tagad viņas sestdienas rīta solo klavierkoncerts bija gandrīz jau klāt. Viņai bija grūti domāt par kaut ko vēl citu. Visvairāk viņu sajūsmināja tas, ka atnāks arī viņas tētis! Domās viņa atcerējās visas tās reizes, kad viņš netika uz līdzīgiem pasākumiem, jo bija jāstrādā un darbs bija saistīts ar daudziem komandējumiem.

Strādājot personāla daļā, 1970. gadu vidū es tiku iepazīstināts ar tā saucamo “Pigmaliona efektu”, konceptu, kas liek uzsvaru uz to, cik svarīgi ir gaidīt no darbiniekiem to labāko. Tas tika balstīts uz Roberta Rozentāla (Robert Rosenthal) un Lenores Džeikobsones (Lenore Jacobson) 1971. gadā veiktajiem pētījumiem, un to mēdz saukt arī par Ŗozentāla efektu. Pētījumos tika konstatēts, ka augstāku rezultātu gaidīšana no cilvēkiem bieži rezultējas labākos sasniegumos.

“Liels paldies!” Šiem vārdiem var būt ievērojami atšķirīgas un daudzas nozīmes. Tie var nozīmēt patiesu pateicību darbiniekam par izcilu darbu vai projektu, kolēģim vai vērtīgam klientam par sadarbību, piegādātājam par laiku satikties, kad tas ļoti nepieciešams. Vai arī tos var lietot sarkastiskā nozīmē, attiecinot uz kāda darbu, komentāriem vai attieksmi, kas nav bijuši atbilstoši.

Faindlejs pēc iekšējas diskusijas pieņēma apzinātu lēmumu atstāt Bībeli darbā uz rakstāmgalda. Kopš kļūšanas par Kristus sekotāju viņš vēlējās, lai citi uzzinātu par viņa jaunatrasto ticību. Viņš nolēma, ka šis mazais solis varētu atvērt durvis diskusijām, iespējams, pat pastāstīt, ko Dievs ir paveicis viņa dzīvē..

Veicot vadītāju aptauju par visizplatītākajām problēmām, ar kurām jāsaskaras darba vietās , kā viena no tipiskākajām saraksta augšgalā bija tenkas. Viena no baumu definīcijām ir sekojoša: “Baumas ir nepamatota aprunāšana vai baumas īpaši attiecībā uz kādām darbībām darbā vai personīgajā dzīvē.” Skaidrs, ka baumu mērķis darbā nav komandas saliedēšana.

Marks Kubans, amerikāņu uzņēmējs, miljonārs un viens no televīzijas realitātes šova "Shark Tank" investoriem, kritizējot viena no šova dalībniekiem prezentāciju,  raidījuma ekspertiem, atklāja savas prioritātes. Kubans teica, ka esot vēlējies, lai uzņēmēja nodošanās viņa biznesam būtu stiprāka par visu citu viņa dzīvē.

Kad jums ir darbs, kas patīk, neskatoties uz jūsu pozīciju organizatoriskajā struktūrā un amata pakāpi, iet uz darbu ir prieks. Jūs mostaties no rīta ar vēlmi atgriezties darba vietā, entuziasma pilns, gaidot jaunus izaicinājumus un iespējas.

Kleja īpašumā esošais auto tirdzniecības uzņēmums, kurš kādreiz guva labus panākumus, bija nokļuvis grūtībās. Naudas plūsma faktiski bija apstājusies, tomēr, lai uzņēmumam durvis nenāktos slēgt, rēķini bija jāapmaksā. Kleja kompānija pārdeva dažus auto, tomēr ne pietiekami, lai segtu visus mēneša izdevumus.

1966. gadā, pirms pārvietošanas uz Vjetnamu, biju dislocēts ASV armijas bāzē kā mācību virsnieks/štāba komandieris vienam no trim mācību bataljoniem. Brīvajā laikā es nodarbojos ar golfa sitiena pilnveidošanu. Kopš koledžas beigšanas 1965. gadā, golfs bija kļuvis par manu kvēlu aizraušanos, pierādot sevi kā visizaicināšako spēli, kādu līdz tam biju spēlējis.  Mans golfa handikaps bija 3 punkti, un dažos vietējos amatieru turnīros guvu diezgan labus panākumus.

Kādreiz uzņēmējdarbības uzsākšana bija vienkāršāka. Klientiem bija gaidas, un uzņēmēji uz tām atbildēja. Tad ar interneta un citu tehnoloģiju attīstīšanos lietu ritēšanas ātrums palielinājās, un bizness kļuva straujāks un kompleksāks.

Viena no visbiežākajām kopējām emocijām ir bailes. Psihologiem ir termins mūsu reakcijai uz apstākļiem, kurus uztveram kā apdraudējumu. To sauc par “cīnīties vai bēgt”atbildes reakciju. Mēs vai nu stājamies pretim personām vai situācijām, kuras ir apdraudošas, vai arī bēgam, mēģinot izvairīties no iespējamas nelaimes.

Tā bija viena no tām garajām un nepatīkamajām dienām – tādām, kur, šķiet, visiem kompānijā nervi uzvilkti kā stīgas. “Vismaz diena tulīt beigsies,” nodomāja Karloss, uzņēmuma “Labākie Logi un Durvis” klientu servisa pārstāvis. Brīdī, kad viņš jau sniedzās pēc sava mēteļa, iezvanījās viņa tālrunis.

Viljama Šekspīra klasiskajā literārajā darbā “Hamlets” viņš uzrakstījis slavenos vārdus: " Būt vai nebūt – tāds ir jautājums. Kas prāta cienīgāk: vai ciest tās bultas, ar ko mūs vajā ļaunais liktenis, vai pacelt ieročus pret posta jūru un izbeigt visu …." Tajos Šekspīrs izklāsta esības būtību.

Žaks Ma,  “Alibaba Group Holding Limited” – vadošās e-komercijas kompānijas dibinātājs un viens no Ķinas bagātākajiem cilvēkiem, kādas TV intervijas laikā ļoti vienkārši izskaidroja savas biznesa filozofijas pamatprincipus. Ma kungs teica :”Alibabā pirmajā vietā ir klienti, darbinieki otrajā un akcionāri trešajā."

Tiek teikts: “Katliņš, uz kuru skatās, nekad nesāk vārīties, “ bet, attīstoties tehnoloģijām, to varētu pārfrāzēt: “Mikroviļņu krāsniņa, kuru cieši uzmana nekad nepīkst.” Šķiet, vienalga, darbā vai ģimenes ikdienā, gatavojot ēdienu vai kaut ko darot, mēs steidzamies. Mēs negribam gaidīt ne mirkli. “Es to gribu – un gribu TŪLĪT!”

Lielāko savas dzīves daļu esmu bijis saistīts ar profesionālo foto jomu, un ir daudzas lietas, par ko esmu bijis īpaši priecīgs. Starp tām ir principi, kuri pēc manas pieredzes ir viegli piemērojami arī citām dzīves sfērām ikdienā. Piemēram, vērtība skaidri saprast, kas ir svarīgi.

2000. gadā es izlasīju iespaidīgu dr. Brūsa Vilkinsona (Dr. Bruce Wilkinson) grāmatu, Jabeca Lūgšana. Tā atstāja lielu iespaidu uz to, kā es turpmāk esmu lūdzis. Tā ir balstīta uz pāris rindkopām Pirmajā Laiku grāmatā 4: 10, kuras veltītas vīram vārdā Jabecs, kurš vairāk Bībelē nav pieminēts. Otrā rindkopa vēsta: ”Kaut Tu mani svētīdams svētītu un paplašinātu manas robežas un kaut Tava roka būtu allaž ar mani, un kaut Tu mani pasargātu no nelaimes, ka man nebūtu jācieš sāpes."